Deprecated: Function strftime() is deprecated in /var/www/vhosts/baltic100.travel/kidshike.com/layout/hike_one.php on line 35
Nov 21, 2020

Lūrmaņu klintis

Rojas kanjona ieleja

Hiking Is Power

  • #offroad
  • #kurzeme
Rojas kanjona ieleja

Karte

10.0 km

offroad

4 h

Beidzot esam tikuši līdz plānoto maršrutu sarakstā sen iezīmētajām Lūrmaņu klintīm. Nedaudz esam aizkavējušies un rīta cēliens jau krietni pāri pusei, tomēr tas nāk arī par labu, vairs pie pirmajiem šā gada mīnusiem nesalst nagi un mitrumu visapkārt nomaina vēlīgi saules stari.

Pirmo mēģinājumu tikt līdz Lūrmaņu klintīm pavasarī izjauca lielā pasaules slēgšanas epopeja. Otrais mēģinājums tika iekļauts Katenes kalvu apmeklējuma plānā, tur vien aptuveni 6km meža brikšņu starpā, bet baraviku lauki izrādījās spēcīgāks arguments par iespēju lauzties cauri nezināmajam.

@kidshike

fb.com/kidshike

Izvietojušās pārsimts metrus no maza lauku ceļa bez īstas stāvvietas, Lūrmaņu klintis ir viegli sasniedzamas arī balles kurpēm un Kurzemes jaunlaulātiem šeit varētu sanākt smuki bilžu sesijas foni. Rojas upes abos krastos izskalotas 400 m garas un līdz pat 6m augstas pelēcīgi sarkanīgas smilšakmens klintis. Sarkanās klints siena izvijusies kā tautumeitas josta zaigo skopajos saules staros, bet lejāk pa straumi labā krasta līkumā vēl viena blāvāki pelēcīga siena, ko iespējams apskatīt no otra upe krata.

Mūsu pieticīgais plāns ir doties līdz Lubes dzirnavām, tur ieturēt maltīti un tikt upes otrā pusē, tad pa meža ceļu līdz Lūrmaņu avotiņam, kur esot uztaisīta speciāla ūdens ņemšanas vieta un tad līdz Lūrmaņu klintīm pretējā Rojas krastā. Kā tikt atpakaļ atstātā auto krastā? Tas jau ir sekundārs jautājums, sliktākajā gadījumā - divu kilometru līkums līdz tiltam. Kopā šis maršruts būtu aptuveni 15km.

Dodamies augšup pa straumi, turoties upes tuvumā atrodam vēl pāris atsegumu un avotiņa urdziņu, kas laužas lejup no koka saknēm atseguma augšpusē. Ziemā te varētu izveidoties leduskritums. Gar iekoptiem laukiem upes līkumi ik pa brīdim piespēlē kādu atsegumu, kas rāda ceļu Rojas mierīgajam ritējumam. Izskatās, ka šis posms būtu labs mērķis SUP braucējiem.

Upe krasts pamazām pārvēršas mālainās, meža apaugušās nogāzēs, kas soli padara lēnāku, bet interesantāku. Ik pa brīdim jāpievar pazemes avotu uzirdināti staignu dubļu notecējumi. Tepat netālu otrpus mežam kartē iezīmēta sena vikingu atdusas vieta - Bīlavu velna laivas. Mijot dzīvnieku iestaigātas takas, mēģinām ieturēt pareizo virzienu.

Bīlavu velna laivas ir vēlajā bronzas laikmetā (950-750 gads pirms mūsu ēras) tapuši skandināvu laivas veida akmens krāvumi, kuros 3 stāvos izvietotas 10-12 akmeņu kameras, kur starp smiltīm atrastas arī ogles, māla trauku lausks un apdeguši cilvēku kauli. Šajā vietā vēl pagājušajā gadsimtā bijusi otra "laiva", tomēr tagad tā vairs nav redzama. Atlikušās laivas garums ir 16m, bet platums 4,5m un to veidoja 38 akmeņi, no kuriem savās vietās patreiz ir 20.

Atpakaļ Rojas virzienā. Mežs mētrām saaudzis brīžam mijas ar izcirtumu, solis viegls. Tā arī īsti nesaprotam, kurā mirklī esam sajaukuši virzienus, jo ūdens tecējums mums joprojām pie labās rokas, bet "Roja" kļuvusi aizdomīgi šaura un ik pa metriem 50 to aizšķērso bebru aizsprosti. Īss ieskats kartē apliecina aizdomas, esam aptuveni kilometru gājuši gar kādas pietekas krastu, atliek vien izmantot kārtējo bebru veidojumu, lai tai tiktu pāri.

Rojas upe, Lūrmaņu klintis
Rojas upe, Lūrmaņu klintis
Rojas upe, Lūrmaņu klintis
Rojas upe, Lūrmaņu klintis

Priekšā ziemāju lauks, dubļi pāri potītei, bet tas ir īsākais ceļš. Laiks un iespējamais tumsas tuvums liek sākt uztrūkties, izskatās, ka līdz dzirnavām netiksim, jāsāk meklēt iespēja tikt pāri Rojai. Ik pa brīdim upē iekritis kāds koks, tomēr upe ir gana plata, lai stumbrs nesasniegtu otru krastu. Smilšu sakultā ūdens krāsa neļauj noteikt upes dziļumu, bet mierīgā straume liek domāt, ka te ir gana dziļš.

Beidzot aiz upes līkuma kritušu koku sastrēgums, izskatās diezgan cerīgs un Andrievs, kā vieglākais un veiklākais komandas loceklis dodas to izpētīt. Iztaustot katru soli, pamazām esam tikuši pāri, te arī plata taka meža ceļa virzienā. Spriežot pēc stenda kartes šajā krastā līdz pat avotam ir iezīmēta taka, bet mums līdz saulrietam vien 1/2 stundas tādēļ vairs neeksperimentējam.

Atpakaļ pie Lūrmaņu klintīm esam jau vieglā krēslā. Apskatījuši labā krasta balti pelēko vidusdevona Burtnieku svītas nogulumu atsegumu, sākam meklēt upes forsēšanas iespēju. Googles satelīta uzņēmums saka, ka te varētu būt upei pārkrituši koki. Lai arī bilde ir gadus veca, kaut kādi koku stumbri te tomēr ir saķērušies jenga puzlē. Izskatās gandrīz neiespējami, katrs otrais baļķēns šūpojas un, uzkāpjot, nogrimst nekurienē, bet tumsas straujā tuvošanās un mašīnas tuvums (sliktākajā gadījumā slapjās drēbes varēs novilkt) liek mēģināt. Andrievs jau pāri, Solvita upes vidū balansē uz baļķa, smejas un filmē notiekošo, Kārlis upes otrā krastā vēl tikai pārliecinās, ka komandas stāstītais par idejas šaubīgumu ir patiess.

Tumsa atnāk līdz ar viegla lietus rasēšanu, bet mēs jau auto dzeram situ cidoniju tēju.

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!